piežņaugt
piežņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piežņaudzu | piežņaudzam | piežņaudzu | piežņaudzām | piežņaugšu | piežņaugsim |
| 2. pers. | piežņaudz | piežņaudzat | piežņaudzi | piežņaudzāt | piežņaugsi | piežņaugsiet, piežņaugsit |
| 3. pers. | piežņaudz | piežņaudza | piežņaugs | |||
Pavēles izteiksme: piežņaudz (vsk. 2. pers.), piežņaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piežņaudzot (tag.), piežņaugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piežņaugtu
Vajadzības izteiksme: jāpiežņaudz
2.lieto: reti Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
3.Cieši piesaistīt, piesiet.
4.Nogalināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- cieši piežņaugts savai zemei
- Tā ierībējās vēlreiz, kad nezināmais blūzmenis pēkšņi un bez jebkāda paskaidrojuma paķēra un noskūpstīja pasniegtos augļus, bet pašu dāvinātāju pateicībā piežņaudza pie sava no biksēm izlīdušā alus vēdera.
- Dabisks piedāvājums situācijai, kādā 2008. gadā atradās ekonomiskās krīzes un pretterorisma izdevumu piežņaugtā amīšu nācija.
- Ka viņš tā kā gandrīz vai tīšām tikai tā piežņaudza, bet viņš skaidri zināja, ka viņš nenogalina.
- Man pilnas rokas darba, lai varu iet, cieši piežņaugts savai zemei kā naktstauriņš - dienas gaišumā koka raupjajai mizai.