piežmiegt
piežmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piežmiedzu | piežmiedzam | piežmiedzu | piežmiedzām | piežmiegšu | piežmiegsim |
| 2. pers. | piežmiedz | piežmiedzat | piežmiedzi | piežmiedzāt | piežmiegsi | piežmiegsiet, piežmiegsit |
| 3. pers. | piežmiedz | piežmiedza | piežmiegs | |||
Pavēles izteiksme: piežmiedz (vsk. 2. pers.), piežmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piežmiedzot (tag.), piežmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piežmiegtu
Vajadzības izteiksme: jāpiežmiedz
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plastmasas, metāla kārbās labāk nevajag, lai augam dvēselīti nepiežmiedz.
- Piežmiedzu sevī pārdomas par dzīves velnišķīgo pusi un eju uz ankambari.
- Tu taču arī gribi viņu vienkārši piežmiegt, vai ne?
- Viņš zināja, ka tas drīz jau būs piežmiegts.
- ja ne šie, kāds cits viņu būtu piežmiedzis, bija gana sastrādājis.