penderis1
penderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | penderis | penderi |
| Ģen. | pendera | penderu |
| Dat. | penderim | penderiem |
| Akuz. | penderi | penderus |
| Lok. | penderī | penderos |
1.Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies.
1.1.Dzīvnieku kuņģis.
2.Pūslis.
3.Jauns liellops ar lielu vēderu.
Avoti: KV, KnG