paturēt
Lietojuma biežums :
paturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
2.Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
2.1.Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku; paņemt (sev) uz kādu laiku.
2.2.Neatdot (kādam); arī paņemt (sev).
2.3.Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
2.4.Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos); atstāt.
2.5.Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
3.Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
3.1.Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
3.2.Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
3.3.Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
5.novecojis Ieturēt (maltīti).
Stabili vārdu savienojumiPaturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem. Paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās. Paturēt acīs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri