patupēt
patupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patupu | patupam | patupēju | patupējām | patupēšu | patupēsim |
| 2. pers. | patupi | patupat | patupēji | patupējāt | patupēsi | patupēsiet, patupēsit |
| 3. pers. | patup | patupēja | patupēs | |||
Pavēles izteiksme: patupi (vsk. 2. pers.), patupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patupot (tag.), patupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patupētu
Vajadzības izteiksme: jāpatup
1.Neilgu laiku tupēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patupējis pie ugunskura, viņš aizvilkās uz mežmalu.
- Suns brītiņu patupēja uz parka celiņa un aizskrēja.
- Iesmilkstējies noripoju lejā, patupēju sētmalē, ieklausījos.
- lai viņa vēl mazliet patup cietumā.
- Bet karalis tikai mala, ka viņš, tā vietā, lai slaistītos kaujas laikā, labāk šeit teltī patupēs, lūgdams Dievam uzvaru.