patikšēt
patikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patikšu | patikšam | patikšēju | patikšējām | patikšēšu | patikšēsim |
| 2. pers. | patikši | patikšat | patikšēji | patikšējāt | patikšēsi | patikšēsiet, patikšēsit |
| 3. pers. | patikš | patikšēja | patikšēs | |||
Pavēles izteiksme: patikši (vsk. 2. pers.), patikšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patikšot (tag.), patikšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patikšētu
Vajadzības izteiksme: jāpatikš
Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ļoti gribēja mūs iepazīstināt, jo man viņš noteikti patikšot.
- Vai es viņam patikšu gultā - tādos smalkumos tu tobrīd neiedziļinājies.
- Viņas tēvam es arī patikšu šādā veidā labāk, būšu savējais.
- ja es mainīšos, tad nepatikšu pirmajām, bet patikšu otrajām.
- Galvā šaudījās domas par to vai es viņam patikšu šādā izskatā.