patgalvīgs
patgalvīgs īpašības vārds; lieto: retiLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | patgalvīgs | patgalvīgi |
| Ģen. | patgalvīga | patgalvīgu |
| Dat. | patgalvīgam | patgalvīgiem |
| Akuz. | patgalvīgu | patgalvīgus |
| Lok. | patgalvīgā | patgalvīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| patgalvīga | patgalvīgas |
| patgalvīgas | patgalvīgu |
| patgalvīgai | patgalvīgām |
| patgalvīgu | patgalvīgas |
| patgalvīgā | patgalvīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | patgalvīgais | patgalvīgie |
| Ģen. | patgalvīgā | patgalvīgo |
| Dat. | patgalvīgajam | patgalvīgajiem |
| Akuz. | patgalvīgo | patgalvīgos |
| Lok. | patgalvīgajā | patgalvīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| patgalvīgā | patgalvīgās |
| patgalvīgās | patgalvīgo |
| patgalvīgajai | patgalvīgajām |
| patgalvīgo | patgalvīgās |
| patgalvīgajā | patgalvīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
patgalvīgi apstākļa vārds; lieto: reti
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plikači un dīkacis, sauldega, virpata, patgalvīgs, labesis ( sieviešu dzimtes daudzskaitlinieks), necere, drosvaidži, ruņinieks ( “ Tilde”, protams, atkal izlabo – bruņinieks, tāpat kā alvodu nemitīgi pārvērš alvotā), paļaude, dzēles, glizma ( nu, nav, nav klizma, sasodīts – tas jāpavēsta Kronbergam, viņš ar “ Tildi” kopā dzejo, pārvēršot dusmas smalkos jokos, – glizma ir tās duļķes aizmiglotā skatienā).
- G. Manceļa tekstos ir sastopami arī attiecīgie personu nosaukumi, piemēram, vientiesītis, patgalvis, kā arī adjektīvi vientiesīgs, patgalvīgs.
- [..] Kas to ne prot un ne var, nedz grib darīt.. lai nepieviļ godīgu ļaužu bērnus; [sieva] lai mācās klusa palikt, ne visu dzirdēt, ne visu redzēt un lai neatreijās savam vīram, lai ne ir vēlīga un asa iekš vārdiem, ne patgalvīga, cietprātīga, lepna un sirdīga pret savu vīru, lai nešņāc vīram pretī, it kā būtu viņa kundze un virsniece, gribēdama viņu munsturēt un visu pēc sava prāta darīt; [..] ir tavs vīrs dažkārt pabargs un ciesnējs ['skops'] pret tev, tad dari tam mīkstu prātu ar pazemošanu un mīlību iekš vārdiem, ierašām un darbiem, caur ko viena prātīga, lēnīga sieva dažkārt pabārga vīra sirdi uzvar un viņu, un tik daudz padara, ka viņam atkal pret šās jāturās, kā tā pati grib, un ka tā no viņa var dabūt, ko tā grib vien [..].