patētika
patētika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patētika | patētikas |
| Ģen. | patētikas | patētiku |
| Dat. | patētikai | patētikām |
| Akuz. | patētiku | patētikas |
| Lok. | patētikā | patētikās |
Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis; spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā aizgājusi uz neatgriešanos no patētikas, jūsmīguma un puķainības.
- "Tas ir viss, ko sevī iemieso Harijs Liepiņš un citi patētikas meistari.
- Tā liekas aplama patētika: viņa testaments ir un paliks “ Mobijs Diks”.
- Sāka ( piedodiet par patētiku!)
- Tikai stāsti par saviem “ varoņdarbiem” ar humoru, bez patētikas - tā tu iegūsi apkārtējo simpātijas.