patētiskums
patētiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patētiskums | patētiskumi |
| Ģen. | patētiskuma | patētiskumu |
| Dat. | patētiskumam | patētiskumiem |
| Akuz. | patētiskumu | patētiskumus |
| Lok. | patētiskumā | patētiskumos |
1.Vispārināta īpašība → patētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → patētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, beidz tak, es nevaru paciest tavu patētiskumu, tas mani nobeigs.
- Zemdegas dzejai nav valša ritma ( tā pietrūka arī Brigaderei), ne marša vai himnas paskaļā patētiskuma.
- Iespējams, jau 20. gados Vitmena rindas plakātiskais, eksaltētais raksturs dzejniekiem sāka šķist tukšvārdīgs, tāpēc šo verlibra paveidu tiecās disciplinēt un piemērot latviešu dzejas vajadzībām: nereti tika izmantots vairāk vai mazāk izteikts sillabotonisks vai tonisks metrs, dzejoļos ieviesa atskaņas ( ne tikai strofu strukturēšanai, bet arī neregulāras atskaņas ar ornamentālu funkciju), izzuda patētiskums un humānistiskās pārradīšanas patoss.
- Neraugoties uz manu patētiskumu,