paslaukt
paslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paslaucu | paslaucam | paslaucu | paslaucām | paslaukšu | paslauksim |
| 2. pers. | paslauc | paslaucat | paslauci | paslaucāt | paslauksi | paslauksiet, paslauksit |
| 3. pers. | paslauc | paslauca | paslauks | |||
Pavēles izteiksme: paslauc (vsk. 2. pers.), paslauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paslaucot (tag.), paslaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paslauktu
Vajadzības izteiksme: jāpaslauc
1.Neilgu laiku, mazliet slaukt.
2.Izslaukt.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Govi vēl varētu paslaukt starpbrīžos.
- Kāpēc gan tagad nepaslaukt Eiropu?
- Es viņu arī paslaucu.
- Marja paslauca un ātri nogura, ar bezcerīgu smaidu lūkodamās uz savām rokām.