paslaucīt
paslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paslauku | paslaukām | paslaucīju | paslaucījām | paslaucīšu | paslaucīsim |
| 2. pers. | paslauki | paslaukāt | paslaucīji | paslaucījāt | paslaucīsi | paslaucīsiet, paslaucīsit |
| 3. pers. | paslauka | paslaucīja | paslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: paslauki (vsk. 2. pers.), paslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paslaukot (tag.), paslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāpaslauka
Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pieprasījums par Skolas ielas īpašumu tika " paslaucīts zem tepiķa".
- Dažādu vietvaru maiņu rezultātā rūpīgi lolotais darbs “ paslaucīts zem paklājiņa”.
- Manuprāt, ar šādu paziņojumu tiek paslaucītas zem tepiķa skaidri saskatāmās problēmas.
- nebūtu labi to paslaucīt malā un ķerties pie nākamās sistēmas.
- Patiesība izrādās reizē traģiska un smieklīga - zem paklāja rūpīgi paslaucītie laulības dzīves noslēpumi izauguši par briesmoņiem.