panteists
panteists [pante-ists] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | panteists | panteisti |
Ģen. | panteista | panteistu |
Dat. | panteistam | panteistiem |
Akuz. | panteistu | panteistus |
Lok. | panteistā | panteistos |
panteiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | panteiste | panteistes |
Ģen. | panteistes | panteistu |
Dat. | panteistei | panteistēm |
Akuz. | panteisti | panteistes |
Lok. | panteistē | panteistēs |
Panteisma piekritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nāves priekšā esmu kļuvis par panteistu, politeistu un ateistu reizē.
- Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu.
- Šie lielformāta dabas gleznojumi ir kā panteista lūgšanu nami ar iespēju pieskarties Mūžībai.
- Vairs nebija nekādu problēmu, kā iebilst gan neoplatoniķiem, gan arī Spinozas iedvesmotajiem panteistiem.
- Dižajiem Austrumiem piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata par agnostiķiem, ateistiem vai panteistiem, daudzās liberālās brīvmūrniecības ložās uzņem gan vīriešus, gan sievietes.