pantdaris
pantdaris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pantdaris | pantdari |
| Ģen. | pantdara | pantdaru |
| Dat. | pantdarim | pantdariem |
| Akuz. | pantdari | pantdarus |
| Lok. | pantdarī | pantdaros |
pantdare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pantdare | pantdares |
| Ģen. | pantdares | pantdaru |
| Dat. | pantdarei | pantdarēm |
| Akuz. | pantdari | pantdares |
| Lok. | pantdarē | pantdarēs |
Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis.
Avoti: LLVV