Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pamatot
pamatot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pamatojupamatojampamatojupamatojāmpamatošupamatosim
2. pers.pamatopamatojatpamatojipamatojātpamatosipamatosiet, pamatosit
3. pers.pamatopamatojapamatos
Pavēles izteiksme: pamato (vsk. 2. pers.), pamatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamatojot (tag.), pamatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamatotu
Vajadzības izteiksme: jāpamato
1.Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
PiemēriCilvēki, kas ir strādājuši ministra amatā, savu viedokli pamato ar savu pieredzi.
  • Cilvēki, kas ir strādājuši ministra amatā, savu viedokli pamato ar savu pieredzi.
  • Savu projektu pamatoju, teikdams, ka daudziem tādi mazi uztvērēji ar izsaukuma signālu lieti noderēs.
  • Es varētu visu šai grāmatai sameklēt un zinātniski pamatot.
  • – Kā jūs pamatojat latviešu izredzētību citu tautu vidū?
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
motivēt1 — Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
Hiperonīmi
pierādīt1 — Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
Saistīts ar
aizstāvēt2 — Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
Tulkojumiapologize, apologise, excuse, justify.
apologize, apologise, excuse, justify, rationalize, rationalise
defend, explain, clear away, or make excuses for by reasoning; "rationalize the child's seemingly crazy behavior"; "he rationalized his lack of success"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
PiemēriViedokli pamato vairāku pētījumu rezultāti.
  • Viedokli pamato vairāku pētījumu rezultāti.
  • Paziņojumam pievieno dokumentus, kas apliecina mantas pārdošanas datumu un pamato nosacījuma iestāšanās datumu (ja tāds ir zināms).
Saistītās nozīmesbalstīt, apstiprināt.
Sinonīmi
balstīt2.3 — Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) – par faktiem, atziņām u. tml.
apstiprināt2 — Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
apliecināt1.2 — Pierādīt, ļaut secināt.
Hiperonīmi
liecināt2 parasti formā: trešā persona — Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
pierādīt1 — Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
rādīt6 transitīvs; parasti formā: trešā persona — Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
stāstīt1.3 pārnestā nozīmē — Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
vēstīt1.3 pārnestā nozīmē — Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
Stabili vārdu savienojumiAr normām pamatotā novērtēšana.
Avoti: LLVV, Psv, TWN
Korpusa piemēri:šeit