pamīlēt
pamīlēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamīlu | pamīlam | pamīlēju | pamīlējām | pamīlēšu | pamīlēsim |
| 2. pers. | pamīli | pamīlat | pamīlēji | pamīlējāt | pamīlēsi | pamīlēsiet, pamīlēsit |
| 3. pers. | pamīl | pamīlēja | pamīlēs | |||
Pavēles izteiksme: pamīli (vsk. 2. pers.), pamīliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamīlot (tag.), pamīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamīlētu
Vajadzības izteiksme: jāpamīl
Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs tik jauki viens otru pamīlējām, pērkonam rībot un lietum līstot.
- Mājās vienmēr bija šunelis vai kaķis, ko paņurcīt, ko pamīlēt, ar ko aprunāties.
- , pamīlēju kādu meiteni.
- vai pamīlēt…
- Audzēju lopiņus, eju vēlēt, iedzeru dzimtenīti, uzdziedu, sieviņu pamīlēju.