paklēte
paklēte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paklēte | paklētes |
| Ģen. | paklētes | paklēšu |
| Dat. | paklētei | paklētēm |
| Akuz. | paklēti | paklētes |
| Lok. | paklētē | paklētēs |
paklēts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paklēts | paklētis |
| Ģen. | paklēts | paklēšu |
| Dat. | paklētij | paklētīm |
| Akuz. | paklēti | paklētis |
| Lok. | paklētī | paklētīs |
Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurbads iejūdz ķēvi tik īsi arklā, ka šī nemaz nevar paiet, noķer balto kuņu, savelē ar vāli viņas sānus mīkstus, ietriec paklētē un tad pats nosēžas uz arkla, vakaru gaidīdams.
- Vai viņš izlien no paklētes , kad govis slauc
- Kad kadars gribējis aizskriet par vilku , tad tas palīdis paklētē un novilcis vi su savu apģērbu
- Ļaudis ēdas kā kaķi paklētē
- Saimnieku jaunajai klētij bija augsta paklēte.