paklepot
paklepot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklepoju | paklepojam | paklepoju | paklepojām | paklepošu | pakleposim |
| 2. pers. | paklepo | paklepojat | paklepoji | paklepojāt | pakleposi | pakleposiet, pakleposit |
| 3. pers. | paklepo | paklepoja | paklepos | |||
Pavēles izteiksme: paklepo (vsk. 2. pers.), paklepojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklepojot (tag.), paklepošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklepotu
Vajadzības izteiksme: jāpaklepo
Neilgu laiku, mazliet klepot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, īsti slims ne, bet nemierīgs, šad tad paklepojis.
- Pakrekšķēja, paklepoja, vienlaikus strauji atraudams svārka stūri, un izņēma līku pīpes kātu.
- Paklepošu, gan jau pāries
- Par šādu diagnozi liecina tā sauktais rejošais klepus - skanīgs, zemos toņos, ko labi var saklausīt, dziļi ieelpojot un paklepojot.
- Par šādu diagnozi liecina tā sauktais rejošais klepus – skanīgs, zemos toņos, ko labi var saklausīt, dziļi ieelpojot un paklepojot.