pakūņāties
pakūņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakūņājos | pakūņājamies | pakūņājos | pakūņājāmies | pakūņāšos | pakūņāsimies |
| 2. pers. | pakūņājies | pakūņājaties | pakūņājies | pakūņājāties | pakūņāsies | pakūņāsieties, pakūņāsities |
| 3. pers. | pakūņājas | pakūņājās | pakūņāsies | |||
Pavēles izteiksme: pakūņājies (vsk. 2. pers.), pakūņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakūņājoties (tag.), pakūņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakūņātos
Vajadzības izteiksme: jāpakūņājas
1.Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
2.Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur var pakūņāties pa galvu.
- Mazliet pakūņājos pa zemi kamēr trāpu pareizajā kaulā.