pakūpināt
pakūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakūpinu | pakūpinām | pakūpināju | pakūpinājām | pakūpināšu | pakūpināsim |
| 2. pers. | pakūpini | pakūpināt | pakūpināji | pakūpinājāt | pakūpināsi | pakūpināsiet, pakūpināsit |
| 3. pers. | pakūpina | pakūpināja | pakūpinās | |||
Pavēles izteiksme: pakūpini (vsk. 2. pers.), pakūpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakūpinot (tag.), pakūpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakūpinātu
Vajadzības izteiksme: jāpakūpina
2.Pažāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te viņi uzspēlēja biljardu, pakūpināja cigārus.
- — Jā, tā nu tas ir, Tuša kungs, nav viegla lieta filmas taisīt, — filmēšanas starplaikā, sviedrus slaucīdams, teica Punzius, iznācis pie durvīm pakūpināt cigāru.
- Labi, jupis rāvis vēlmes un klemmes, laiks tabaciņu pakūpināt un tad zviedru valodu pamācīties.
- Alž vēl bišķi pakūpināja, bet nu hašs darīja savu un mēs veikli atslēdzāmies.