pakundzēt
pakundzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakundzēju | pakundzējam | pakundzēju | pakundzējām | pakundzēšu | pakundzēsim |
| 2. pers. | pakundzē | pakundzējat | pakundzēji | pakundzējāt | pakundzēsi | pakundzēsiet, pakundzēsit |
| 3. pers. | pakundzē | pakundzēja | pakundzēs | |||
Pavēles izteiksme: pakundzē (vsk. 2. pers.), pakundzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakundzējot (tag.), pakundzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakundzētu
Vajadzības izteiksme: jāpakundzē
Pakļaut (kā) kundzībai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgas bīskapu Nikolaju un , Balduīna inspīrēts , pārmeta tam sadarbību ar pašu nelabo , jo viņš esot kavējis vicelegāta darbību un no velna kalpības atbrīvotos , katoļu ticībai piegrieztos ļaudis pakundzējis savai kalpībai , kaut gan Balduīns tiem ticības 35. lpp