pagulšņāt
pagulšņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagulšņāju | pagulšņājam | pagulšņāju | pagulšņājām | pagulšņāšu | pagulšņāsim |
| 2. pers. | pagulšņā | pagulšņājat | pagulšņāji | pagulšņājāt | pagulšņāsi | pagulšņāsiet, pagulšņāsit |
| 3. pers. | pagulšņā | pagulšņāja | pagulšņās | |||
Pavēles izteiksme: pagulšņā (vsk. 2. pers.), pagulšņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagulšņājot (tag.), pagulšņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagulšņātu
Vajadzības izteiksme: jāpagulšņā
Neilgu laiku gulšņāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, pirmajā dienā drusciņ pagulšņāju pa māju, forši.
- Citreiz izlemjam pagulšņāt, pastaigāties.
- Tieši laika pagulšņāt uz tāda forša liela bungalo lievenīša.
- Ūdrs savā vanniņā izvārtās, izgorās vai vienkārši tajā patup, atlaižas un pakasās, aplaiza kažoku un pagulšņā.
- Ja nu vienīgi aizvest uz pludmali lai pagulšņā smiltiņās un pasilda vecos kaulus