pagult
pagult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagulstu | pagulstam | pagūlu, pagulu | pagūlām, pagulām | pagulšu | pagulsim |
| 2. pers. | pagulsti | pagulstat | pagūli, paguli | pagūlāt, pagulāt | pagulsi | pagulsiet, pagulsit |
| 3. pers. | pagulst | pagūla, pagula | paguls | |||
Pavēles izteiksme: pagulsti (vsk. 2. pers.), pagulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagulstot (tag.), pagulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagultu
Vajadzības izteiksme: jāpagulst
1.Pagulties.
Stabili vārdu savienojumiPagult zem (zaļām) velēnām.
- Pagult zem (zaļām) velēnām poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — tikt apglabātam (kapos)
1.1.Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
2.apvidvārds Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīvi būdami, mēs, Dievamžēl, esam iznīkuši, mēs visi vēl šo ziemu pagulsim!
- Pagūli.
- Nokaltu as pu es atze , ja vi as ieliek pagult
- Pirm s dien s ganam vajag vici pagult likt , lai var lopus nogan t
- Viņa mani tā pārbaidīja, ka es gandrīz visu dienu pagultā nosēdēju.