paguldzēt
paguldzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paguldzu | paguldzam | paguldzēju | paguldzējām | paguldzēšu | paguldzēsim |
| 2. pers. | paguldzi | paguldzat | paguldzēji | paguldzējāt | paguldzēsi | paguldzēsiet, paguldzēsit |
| 3. pers. | paguldz | paguldzēja | paguldzēs | |||
Pavēles izteiksme: paguldzi (vsk. 2. pers.), paguldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paguldzot (tag.), paguldzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paguldzētu
Vajadzības izteiksme: jāpaguldz
Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tuvāk ejot, skatiens arvien vairāk nolaižas pie kājām - kritums ir labi ja pusmetrs, bet strauts to ar tādu azartu apspēlē, viņš atrod jebko, lai paguldzētu, padimdinātu un pačalotu tajā līkumainajā skrējienā no kalna ar sagāzto mežu.