pagrūst
pagrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagrūžu | pagrūžam | pagrūdu | pagrūdām | pagrūdīšu | pagrūdīsim |
| 2. pers. | pagrūd | pagrūžat | pagrūdi | pagrūdāt | pagrūdīsi | pagrūdīsiet, pagrūdīsit |
| 3. pers. | pagrūž | pagrūda | pagrūdīs | |||
Pavēles izteiksme: pagrūd (vsk. 2. pers.), pagrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagrūžot (tag.), pagrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagrūstu
Vajadzības izteiksme: jāpagrūž
1.Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst kāju priekšā.
- Pagrūst kāju priekšā frazēma — ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
1.1.parasti kopā ar: "vaļā" Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
1.2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
2.Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst zem deguna.
- Pagrūst zem deguna sarunvaloda, idioma — ar strauju kustību novietot acu priekšā
3.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt"; varēt (spēt) grūst.
4.sarunvaloda Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apsūdzētais pagrūdis cietušo, un viņš nokritis un guvis fiziskas sāpes.
- Šāds piedāvājums ļoti sadusmoja abus vīriešus, un viņi meiteni pagrūda.
- Vīrietis emociju uzplūdā laulāto pagrūdis, sieviete pakritusi un sasitusi galvu.
- Kurš vai kas tevi pēdējā laikā “ pagrūdis” šim kritienam?
- Luterāņu baznīcā vispirms pagrūž zem deguna kasti, kurā jāiemet nauda.