paceļot
paceļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paceļoju | paceļojam | paceļoju | paceļojām | paceļošu | paceļosim |
| 2. pers. | paceļo | paceļojat | paceļoji | paceļojāt | paceļosi | paceļosiet, paceļosit |
| 3. pers. | paceļo | paceļoja | paceļos | |||
Pavēles izteiksme: paceļo (vsk. 2. pers.), paceļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paceļojot (tag.), paceļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paceļotu
Vajadzības izteiksme: jāpaceļo
Neilgu laiku, mazliet ceļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vismaz paceļos cilvēks pa dzimtenes ārēm, pakliedēs garlaicību…
- Es biju gan paceļojusi, gan pastudējusi, gan pastrādājusi.
- Arī ar dejotājiem esam diezgan daudz paceļojuši un guvuši spilgtus iespaidus.”
- Tad radās sajūta, ka paceļos vairākus metrus virs zemes un piepildos.
- Ja varētu, tad Iecavu jubilāre atstātu tikai tad, kad vēlētos paceļot.