pabeigts
pabeigts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pabeigts | pabeigti |
Ģen. | pabeigta | pabeigtu |
Dat. | pabeigtam | pabeigtiem |
Akuz. | pabeigtu | pabeigtus |
Lok. | pabeigtā | pabeigtos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pabeigta | pabeigtas |
pabeigtas | pabeigtu |
pabeigtai | pabeigtām |
pabeigtu | pabeigtas |
pabeigtā | pabeigtās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pabeigtais | pabeigtie |
Ģen. | pabeigtā | pabeigto |
Dat. | pabeigtajam | pabeigtajiem |
Akuz. | pabeigto | pabeigtos |
Lok. | pabeigtajā | pabeigtajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pabeigtā | pabeigtās |
pabeigtās | pabeigto |
pabeigtajai | pabeigtajām |
pabeigto | pabeigtās |
pabeigtajā | pabeigtajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pabeigti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → pabeigt.
2.joma: valodniecība Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu); perfektīvs.
Stabili vārdu savienojumiPabeigts veids; perfektīvs veids.
- Pabeigts veids; perfektīvs veids vārdkoptermins — veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējai aģentūrā reģistrētajai mācību grupai jābūt pabeigtai teorētiskajai un praktiskajai apmācībai;
- Kad visi darbi ir pabeigti, ir jāveic telpu tehnisko tīrīšanu.
- Pabeigta vidusskola vai augstskola, tikko apprecējušies, tikko uzcēluši māju.
- Ne velti aprites ekonomiku var definēt kā noslēgtu jeb pabeigtu apli.
- Ir šis tas iesākts un nepabeigts, ir arī pabeigtas lietiņas.