pabeigt
Lietojuma biežums :
pabeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
PiemēriEs grasījos pabeigt lāpīšanu.
Saistītās nozīmesiesākt.
Tulkojumicomplete.
1.1.Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
PiemēriPabeigusi sakāmo, viņa atvēra telefonu grāmatu.
1.2.Pilnīgi izveidot, izstrādāt (ko).
PiemēriVēstulīte nebija pabeigta, piegāju pie divstāvīgās gultiņas.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
1.3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
2.Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
Piemēri- Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit