pabēgt
pabēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabēgu | pabēgam | pabēgu | pabēgām | pabēgšu | pabēgsim |
| 2. pers. | pabēdz | pabēgat | pabēgi | pabēgāt | pabēgsi | pabēgsiet, pabēgsit |
| 3. pers. | pabēg | pabēga | pabēgs | |||
Pavēles izteiksme: pabēdz (vsk. 2. pers.), pabēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabēgot (tag.), pabēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabēgtu
Vajadzības izteiksme: jāpabēg
1.Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.apvidvārds Aizbēgt, izmukt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat kā pabēgušajiem vācu baroneļiem, kas uzkurina cara ģenerāļus.
- Veikli pabēdzis drošā atstatumā, Agris uzsauca « pro!»
- Pabēgt nost, kamēr Krievija ar Vāciju sitas un nositas.
- Karavīri vienā lēcienā ir aiz tuvākajām automašīnām, civilie pabēg kur kurais.
- Tad viņa piepeši cirtās apkārt un pabēga zem skapja.