paļaut
paļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paļauju | paļaujam | paļāvu | paļāvām | paļaušu | paļausim |
| 2. pers. | paļauj | paļaujat | paļāvi | paļāvāt | paļausi | paļausiet, paļausit |
| 3. pers. | paļauj | paļāva | paļaus | |||
Pavēles izteiksme: paļauj (vsk. 2. pers.), paļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paļaujot (tag.), paļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paļautu
Vajadzības izteiksme: jāpaļauj
3.Ļaut1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paļaujiet šās dārgas asaras savā nēzdaugā saņemt.
- – Nē, es tevi vēl lūdzos, paļauj šiem jauniem ļautiņiem saieties.
- Lieku vaļu paļaujot, bērni izbirs kā smilšu graudi no saujas un izkaisīsies pasaules vējos.
- Kas lai zina, kādi tie būs, ko tie darīs, ja paļaus vaļu.
- Kad es tik to Vasaru varētu uzrunāt un viņš man paļautu, ka Krūze klusām to naudu man izmaksātu.