paļāvība
paļāvība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paļāvība | paļāvības |
| Ģen. | paļāvības | paļāvību |
| Dat. | paļāvībai | paļāvībām |
| Akuz. | paļāvību | paļāvības |
| Lok. | paļāvībā | paļāvībās |
1.Vispārināta īpašība → paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
2.apvidvārds Piekāpīgums.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi ir stiprināta tiesnešu tiesiskā paļāvība uz likumā noteiktā atalgojuma saņemšanu.
- – Viņai bija bijuši pieci bērni un laikam tāda iekšēja paļāvība...
- Domāju, varbūt tāpēc, ka trūkst īstas paļāvības uz Augstāko.
- Deputāte Inga Bite ( LRA) atgādināja par tiesiskās paļāvības principu.
- Nevis kluču, bet bērna stabilitātes, paļāvības un uzticēšanās pasaule.