pūžņot | Tēzaurs

pūžņot

Lietojuma biežums :

pūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot.

2.apvidvārds Slinkot.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri