pēcnācis
pēcnācis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēcnācis | pēcnāči |
| Ģen. | pēcnāča | pēcnāču |
| Dat. | pēcnācim | pēcnāčiem |
| Akuz. | pēcnāci | pēcnāčus |
| Lok. | pēcnācī | pēcnāčos |
pēcnāce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēcnāce | pēcnāces |
| Ģen. | pēcnāces | pēcnāču |
| Dat. | pēcnācei | pēcnācēm |
| Akuz. | pēcnāci | pēcnāces |
| Lok. | pēcnācē | pēcnācēs |
1.Pēcnācējs.
2.Pēctecis2.
Avoti: LLVV