pēcmantinieki
pēcmantinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēcmantinieks | pēcmantinieki |
| Ģen. | pēcmantinieka | pēcmantinieku |
| Dat. | pēcmantiniekam | pēcmantiniekiem |
| Akuz. | pēcmantinieku | pēcmantiniekus |
| Lok. | pēcmantiniekā | pēcmantiniekos |
Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma.
Stabili vārdu savienojumiPēcmantinieka iecelšana.
- Pēcmantinieka iecelšana vārdkoptermins — mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
Avoti: JtV