observēt
observēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | observēju | observējam | observēju | observējām | observēšu | observēsim |
| 2. pers. | observē | observējat | observēji | observējāt | observēsi | observēsiet, observēsit |
| 3. pers. | observē | observēja | observēs | |||
Pavēles izteiksme: observē (vsk. 2. pers.), observējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: observējot (tag.), observēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: observētu
Vajadzības izteiksme: jāobservē
Novērot (ko, parasti zinātnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suņi uzmācīgi observēja maltīti, un tas lika teju aizrīties, bet meitene par to mīklaini ķiķināja.
- Ja noteiktā kuģa vieta nesakrīt ar lagrēķina vietu, kā tas gandrīz vienmēr arī ir, lagrēķinu atsāk no pēdējās observētās vietas.
- Pirms turpināt, vietā atcerēties piecus gadus senus notikumus, kad šo rindu autoram bija laime observēt iepriekšējās paaudzes Megane Renault Sport 26.
- tādus pašus čaļus ar binokli observējām arī nākamajā rītā lietuvā, pāris kilometrus pirms latvijas robežas.
- , tāpēc nosviedām auto pie zanderu kapiem, un bridām cauri mūžamežam, negaidīti observējot interesantu objektu.