obsidiāns
obsidiāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | obsidiāns | obsidiāni |
| Ģen. | obsidiāna | obsidiānu |
| Dat. | obsidiānam | obsidiāniem |
| Akuz. | obsidiānu | obsidiānus |
| Lok. | obsidiānā | obsidiānos |
Stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi izmantoja arī citus dārgakmeņus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.
- Nav konstatēts, ka obsidiāns būtu veidojies senāk par krīta periodu.
- Dzelzs un magnijs obsidiānam dod nokrāsu no tumši brūnas līdz melnai.
- Obsidiāns izmantots arī rituālām vajadzībām tā asuma un īpatnējā izskata dēļ.
- Skrien, skrien, skrien sarkanie suņi, sarkanās mēles izkāruši, ar obsidiāna acīm un smaragda nadziņiem - skrap, skrap, skrap pret asfaltu, karstās elpas bālganie tvaika mutulīši, es eju un smaidu, jo esmu drošībā, man ir mani suņi un mans dzīvoklis, un cilvēki smaida man arī, dažreiz nicīgi, bet tas nekas.