obskurants
obskurants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | obskurants | obskuranti |
| Ģen. | obskuranta | obskurantu |
| Dat. | obskurantam | obskurantiem |
| Akuz. | obskurantu | obskurantus |
| Lok. | obskurantā | obskurantos |
obskurante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | obskurante | obskurantes |
| Ģen. | obskurantes | obskuranšu |
| Dat. | obskurantei | obskurantēm |
| Akuz. | obskuranti | obskurantes |
| Lok. | obskurantē | obskurantēs |
Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elīza fon der Reke pie tam obskurantās luteriešu garīdzniecības intrigās saskata draudus apziņas un preses brīvībai Prūsijā, bet jezuītu ordeni padara atbildīgu par Apgaismības ideju diskreditāciju Eiropā.
- Obskurants izglāba mani viņa saulesbrilles un aizpogātā sardīņu bundža stāv uz mana naktsskapīša
- Obskurants izglāba mani arī no Kornēlijas zibensnovedēja Ant na meitas
- Bet obskurants mani izglāba sūds tāds
- Jā , obskurants izglāba mani