nozvērināt
nozvērināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozvērinu | nozvērinām | nozvērināju | nozvērinājām | nozvērināšu | nozvērināsim |
| 2. pers. | nozvērini | nozvērināt | nozvērināji | nozvērinājāt | nozvērināsi | nozvērināsiet, nozvērināsit |
| 3. pers. | nozvērina | nozvērināja | nozvērinās | |||
Pavēles izteiksme: nozvērini (vsk. 2. pers.), nozvēriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozvērinot (tag.), nozvērināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozvērinātu
Vajadzības izteiksme: jānozvērina
1.joma: jurisprudence Likt (kādam) nodot zvērestu.
2.Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūdz tos nozvērināt.
- Vai nepieciešams mani nozvērināt?”
- Nezinu, cik dabūsi dzirdēt tu, jo viņu nozvērinājuši glabāt slepenību,
- Muižas valdei top uzdots šos vīrus likt nozvērināt un tad tos ielikt amatos.
- - Viens, ka Israēlam nav jādodas augšup ( visiem kopā, it kā viņi būtu ielenkti) pret sienu; otrs, ka ar to Svētais, lai Viņš ir svētīts, nozvērināja Israēlu, ka tas nedrīkst sacelties pret citām pasaules tautām; un trešais ir, ka Svētais, lai Viņš ir svētīts, nozvērināja elku pielūdzējus, lai tie pārāk neapspiež Israēlu.”