nozvērot
nozvērot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozvēroju | nozvērojam | nozvēroju | nozvērojām | nozvērošu | nozvērosim |
| 2. pers. | nozvēro | nozvērojat | nozvēroji | nozvērojāt | nozvērosi | nozvērosiet, nozvērosit |
| 3. pers. | nozvēro | nozvēroja | nozvēros | |||
Pavēles izteiksme: nozvēro (vsk. 2. pers.), nozvērojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozvērojot (tag.), nozvērošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozvērotu
Vajadzības izteiksme: jānozvēro
Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es moku tās ārā no mutes pa vienai un nozvēros vairs zivju gabaliņus neņemt.
- Un kā jau katrreiz, es sev nozvēros, ka par alām vairāk nekad nemaksāšu.
- Katru reizi sev nozvēros, ka vairs tur neiepirkšos, bet tomēr vienmēr tur atgriežos.
- Atliek tikai pāriet pāri upei, un tad pats sev nozvēros, ka vairs neiešu nevienu metru uz priekšu.