novīst1
novīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novīstu | novīstam | novītu | novītām | novītīšu | novītīsim |
| 2. pers. | novīsti | novīstat | novīti | novītāt | novītīsi | novītīsiet, novītīsit |
| 3. pers. | novīst | novīta | novītīs | |||
Pavēles izteiksme: novīsti (vsk. 2. pers.), novīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novīstot (tag.), novītīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novīstu
Vajadzības izteiksme: jānovīst
1.Vīstot aiziet bojā.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīgsti izdīgst virs augsnes un novīst vai vispār neparādās augsnes virspusē.
- Dārgās rozes un puķu pušķi nereti jau otrā rītā ir novītuši.
- ka prožektoru gaismā esot novītuši krūmi un govij sākusi kūpēt mugura.
- Vītautu Vargali aizvien es salīdzinu ar novītušajiem un izmocītajiem Viļņas augiem.
- Viss stāvs it kā strauji novīta - kā puķe vāzē.