novirzīt
Lietojuma biežums :
novirzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
1.2.Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
1.3.Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
2.Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri