novītināt
novītināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novītinu | novītinām | novītināju | novītinājām | novītināšu | novītināsim |
| 2. pers. | novītini | novītināt | novītināji | novītinājāt | novītināsi | novītināsiet, novītināsit |
| 3. pers. | novītina | novītināja | novītinās | |||
Pavēles izteiksme: novītini (vsk. 2. pers.), novītiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novītinot (tag.), novītināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novītinātu
Vajadzības izteiksme: jānovītina
Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esam novītinājuši liellopa kāju.
- Toties pret mani nepārprotami cīnās kāds šejienes gars, kas nupat tikai atstiepto gluži spirgto augu pāris dienās novītina, aplaiž ar laputīm un iznīcina.
- Ja kas ļoti steidzami darināms, meldri jānovītina turpat uz vietas trīs četras dienas.
- šodien noņēmu no striķa novītināto gaļu [3 ned. leduskapī un kādas 2 vai 3 dienas uz balkona] pazuda tik ātri, ka pat alu nepaspēju nopirkt.