novēzēt
novēzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novēzēju | novēzējam | novēzēju | novēzējām | novēzēšu | novēzēsim |
| 2. pers. | novēzē | novēzējat | novēzēji | novēzējāt | novēzēsi | novēzēsiet, novēzēsit |
| 3. pers. | novēzē | novēzēja | novēzēs | |||
Pavēles izteiksme: novēzē (vsk. 2. pers.), novēzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novēzējot (tag.), novēzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novēzētu
Vajadzības izteiksme: jānovēzē
1.Īsu brīdi vēzēt un pabeigt vēzēt.
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Nopērt ar rīksti.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ario laiski novēzēja savu dārglietām apkrauto plaukstu Monzas rubīna gredzena virzienā.
- Pat īsti mērķējis viņš neesot, tik tāpat vien novēzējis roku pa gaisu.
- Retvenko novēzēja roku, un durvis eņģēs sāka trīcēt.
- Tušs pamāja un, lai apstiprinātu, slaidi novēzēja labo roku, it kā aptēstu baļķi.
- Vācu oficieris strauji novēzēja zobenu.