novēsmot
novēsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | novēsmoju | novēsmojam | novēsmoju | novēsmojām | novēsmošu | novēsmosim |
2. pers. | novēsmo | novēsmojat | novēsmoji | novēsmojāt | novēsmosi | novēsmosiet, novēsmosit |
3. pers. | novēsmo | novēsmoja | novēsmos |
Pavēles izteiksme: novēsmo (vsk. 2. pers.), novēsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novēsmojot (tag.), novēsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novēsmotu
Vajadzības izteiksme: jānovēsmo
Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
Avoti: LLVV