notikt1
Lietojuma biežums :
notikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; tikai formā: trešā persona
Locīšana
1.Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Saistītās nozīmesnoritēt, norisināties, norisēt, būt, ritēt.
1.1.Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
1.2.Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
1.3.Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības; būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
2.Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
Avoti: DžP, LLVV
Korpusa piemēri