nostutēt
Lietojuma biežums :
nostutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nostutēju | nostutējam | nostutēju | nostutējām | nostutēšu | nostutēsim |
2. pers. | nostutē | nostutējat | nostutēji | nostutējāt | nostutēsi | nostutēsiet, nostutēsit |
3. pers. | nostutē | nostutēja | nostutēs |
Pavēles izteiksme: nostutē (vsk. 2. pers.), nostutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostutējot (tag.), nostutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostutētu
Vajadzības izteiksme: jānostutē
Nostiprināt ar balstu; arī atbalstīt (pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Pēc tam kad bija iekārtota vieta, kur sliesies karoga kāts, tētis pats saviem spēkiem bezgala amizantā veidā deviņus metrus garo kātu nostutēja,” ar smaidu atceras Laura.
- Lai cik zinoši un pieredzējuši būtu Tēta biedri glābēji, viņi nevarēja pat nojaust, ka ļoti pamatīgi nostiprinātās garumgarās salokāmās kāpnes varētu sašķiebt zeme, uz kuras tās bija nostutētas.
- Viņš Miu saregulēja, sakārtoja, sapucēja, iebalzamēja un nostutēja savas mājas centrā. "
- Pirmkārt, bērns jau pats sēž - nevis nostutētā veidā, bet pats.
- Sienas stutēšanā pagaidām nepārspējam ir Uļuks , nostutēja kādus 20 m