nospirināties
nospirināties apvidvārds
Spirināties un pabeigt spirināties.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tūce klīrīgi nospirinājās to vajadzēja saprast kā astes vilnīšanu
- Nakti pie viņa pienākusi meita , bet kad gaiļi iedziedājušies , meita nospirinājusies un aizmukusi
- Desmit minūtēs divas zivis iekāroja manu mušu taču cīniņš nesekoja , jo vai nu sliktā piecirtiena dēļ vai citu apstākļu sakritības vadītas zivis nospirinājās
- Tomēr , tomēr , otrajā līcīti par laimiReinim man atkal viena līdaka pati nospirinājās un tad , kā saka priekškars pavērās meldru un izbrauca tāds zolīds kuģītis uz Reiņa vilkto mušu
- Jā, man bija dažas neiespējamas epizodes, bet tā vakara prāvāko rokā dabūja viņš, mana mēriniece vien metru ļāvās un tad nospirinājās.