nospļaut
nospļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospļauju | nospļaujam | nospļāvu | nospļāvām | nospļaušu | nospļausim |
| 2. pers. | nospļauj | nospļaujat | nospļāvi | nospļāvāt | nospļausi | nospļausiet, nospļausit |
| 3. pers. | nospļauj | nospļāva | nospļaus | |||
Pavēles izteiksme: nospļauj (vsk. 2. pers.), nospļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospļaujot (tag.), nospļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospļautu
Vajadzības izteiksme: jānospļauj
1.Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
1.1.intransitīvs
2.Spļaujot notraipīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andžs kreptīgi nospļauj tabakas nomelninātu slienu šļaku uz mola akmens un dodas atpakaļ uz savu namiņu.
- Ja kādreiz nobaidoties , tad trīs reizes jānospļauj , citādi pieme tas roze
- Jānis esot pieskrējis , atplēsis krūtis vaļām un izsūcis trīs asinu pilienus un nospļāvis tos zemē
- Velns itin baltu nospļauj , pukodamies
- Ja spļaudams nospļausi pats sevi , tad vai nu dabūsi jaunas drēbes , vai tiksi sists , vai arī piedzersies