nospingt
nospingt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nospindzu | nospindzam | nospindzu | nospindzām | nospingšu | nospingsim |
2. pers. | nospindz | nospindzat | nospindzi | nospindzāt | nospingsi | nospingsiet, nospingsit |
3. pers. | nospindz | nospindza | nospings |
Pavēles izteiksme: nospindz (vsk. 2. pers.), nospindziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospindzot (tag.), nospingšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospingtu
Vajadzības izteiksme: jānospindz
1.Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
2.Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirmgalvim izkrita kokle, un stīgas vien nospindza.
- Ķeizaram viņas vārdi nospindza garām gluži kā lodes, ko viņš bija pieredzējis tikai vienreiz, un nekad netika skaidrībā, vai tās bijušas šķitums vai īstenība.
- Nikni bija karotāji, mēģināja sisties galvām, ka dzirkstis vien gar acīm nospindza, un tik daudz bija kareivju — kā vesels, straujš, kustošs jūras gabals.
- Reizē ar sprādzienu un logu stikliem garām nospindza škembas , bet
- Šoreiz notika kas neiedomājams - lode nospindza man gar pašu ausi, nedaudz to aizķerot.