nosmiņķēt
nosmiņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosmiņķēju | nosmiņķējam | nosmiņķēju | nosmiņķējām | nosmiņķēšu | nosmiņķēsim |
| 2. pers. | nosmiņķē | nosmiņķējat | nosmiņķēji | nosmiņķējāt | nosmiņķēsi | nosmiņķēsiet, nosmiņķēsit |
| 3. pers. | nosmiņķē | nosmiņķēja | nosmiņķēs | |||
Pavēles izteiksme: nosmiņķē (vsk. 2. pers.), nosmiņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmiņķējot (tag.), nosmiņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmiņķētu
Vajadzības izteiksme: jānosmiņķē
Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var sagribēties to atšķaidīt un izpeldēties tajā, var sagribēties ar to nosmiņķēt krūtsgalus, var sagribēties tajā nokrāsot jaunavas šķidrautu.
- Vecās sievietes seja ir kaut kā nosmiņķēta, bāla, bet ne tik bāla, lai varētu būt arlekīns, tā ir gaiša pūdera tonī.
- Spēļu klucīšiem līdzīgie nameļi te saulrieta kvēlē dega tik piesātinātā karmīnā, ka Karpačo rūsas sarkanums salīdzinājumā šķita mazasinīgi bāls kā nosmiņķēt aizmirsts ielasmeitas vaigs.
- Dažs homoseksuāļus centās publiski izsmiet, attēlot viņus kā neīstus vīriešus, aprakstīt viņu attiecības kā brūtgānam ar brūtīti, kurās brūtes bija jauni nosmiņķēti zēni, jo no malas raugoties, tā izskatījās.
- Ja jūs esat šeit nākuši , lai redzētu nosmiņķētus purnus un dzirdētu Oh , baby