noskūt
noskūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskuju | noskujam | noskuvu | noskuvām | noskūšu | noskūsim |
| 2. pers. | noskuj | noskujat | noskuvi | noskuvāt | noskūsi | noskūsiet, noskūsit |
| 3. pers. | noskuj | noskuva | noskūs | |||
Pavēles izteiksme: noskuj (vsk. 2. pers.), noskujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskujot (tag.), noskūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskūtu
Vajadzības izteiksme: jānoskuj
1.Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
1.1.Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
1.2.Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt Anta Aizupe pirms pusotra gada matus noskuva pavisam uz nullīti.
- Tas ļaus matiņus noskūt tuvāk ādai, mazinot arī kairinājuma iespējamību.
- Piemēram, Vidzemes centrālā augstienē katrs ceturtais-piektais paugurs ir noskūts pliks.
- Vien pirksti braucīja gludi noskūto zodu, līdz arī tie norima.
- Tām eglītēm var redzēt, ka apakšas ir it kā noskūtas.